Pūt, vējiņi, dzen laiviņu aizdzen tautu mūžībā!

Pūt, vējiņi“, skani saldi,
kaut tavs mūžs pēc nāves salds, – Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Pavešana, pastaiga un skatīšanās.

Beigušās kārtējās mācības, sarunas ar kolēģiem, jaunumi un smiekli. Jūtu sevī vēlmi doties nelielā pastaigā, tomēr kolēģi neatlaidīgi grib pierunāt uz pavešanu. Ļaujos tai un tieku pavests. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


De recta ratione audiendi

Šodien pamodos ar visnotaļ kņudošām sajūtām. Patīkami. Patīkami ir no rīta sēdēt Tarvo salas klintī un lasīt Platona „Valsti”. Patīkami ir pavadīt nakti draudzīgās sarunās. Patīkami ir saulainas dienas rītā basām kājām skriet pa rasainu zāli. Patīkami ir tuva cilvēka apskāvieni un smiekli. Tas viss ir patīkami un ne tikai tas. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Atklājumi un atklāšanās.

“Le problème de la philosophie est d’acquérir une consistance, sans perdre l’infini dans lequel la pensée plonge.”

Deleuze, Qu’est-ce que la philosophie?

Šorīt devos pastaigā un pār sniegotajiem ledus kalniem atklājās Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Zvaigžņotā, zvaigžņotā debess

Saule jau ir aiztecējusi aiz debesu juma, kas sāk krāsoties tumšs. Arī galva nu ir izvēdinājusies un sāk rādīties darba spars. Tieši tāpēc esmu nolēmis padomāt par jau padarīto un darāmo, Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Franču aviators – pasaku burvis

1934.gada 10.septembris, ir pirmdienas vakars, Rīgas ielas piepilda pirmdienas vakara gājēji un pie kinoteātra „Palladium” veidojas rindas. Ir pagājis pusgads kopš Ulmaņa apvērsuma, tomēr cilvēkus kā tagad arī toreiz neinteresēja politika. Rindā stāvošie pārrunāja vakardienas Dāliņa uzvaru Eiropas čempionātā, Latvijas futbola izlases zaudējumu Lietuvai ar 3 pret 1, tomēr visinteresantākā ziņa šķita, ka prof.Vītola dzīvokļa apzagšanā un policista Lipperta slepkavība apsūdzētais recidīvists Indāns beidzot ir atzinies savos noziegumos. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Grāmatu lasīšana [Epilogs]

Šo ierakstu par pāris metodoloģiskām piezīmēm vēlējos veidot jau vakar vakarā, bet diemžēl pēc ļoti gara eksāmena un īsas pasēdēšanas vienīgais uz ko biju spējīgs ir noskatīties pirmās piecpadsmit minūtes no „Cilvēka centipīds” pirms nolūztu.

Tā nu ir sanācies, ka man ir iespēja, kā jebkuram, lasīt grāmatas un šo un to par tām sarakstīt, bet man vienīgajam ir iespēja ierakstus atstāt šeit :). Gan lasīšana, gan rakstīšana pati par sevi atsevišķi ir jaukas lietas, tāpat arī kopā. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »