Izpostītās svētdienas…

Kāda ir ideāla atpūta? Kādai ir jābūt brīvdienai? Kam ir jābūt un kas tad beigu galā ir ieguvis tiesības nebūt? Vēl nedēļa un skolā sāksies brīvlaiks… Viss būs beidzies, apstājies uz mazu mirkli. Interesanti būtu zināt – kurš vairāk to gaida? Skolēni vai skolotājs? Pirmā pauze žurku skrējienā, svešumā, tumā…
Televīzijā ākstās Fredis, Dinamo zaudēja, ZRP šķeļas – Latvijā viss noris savu lēno un ierasto gaitu. Bat kā jūtas skolotāji? Kāds skatās svētdienas vakara filmu, kāds ir īgns, kāds mīlējas virtuvē uz galda, cits gatavo pārbaudes darbus un vēl kāds stundu plānus… Katrs dara savu svētku rituālu – mokošu, iepriecinošu, galvu reibinošu. Ko dara skolēns tai laikā? Mācās vai sapņo, gaida pirmdienu vai pārdzīvo par to? Daudziem šķiet,  ka viņi zina labāk, kas nepieciešams bērniem dzīvē. Visupirms jau vecāki,  skolotāji, kas vienmēr visu zina labāk, un beigu galā valsts,  kas par to visu maksā, plēšas un “politizē”…
Visu vienmēr ir vērts pamainīt, reformēt… Šķiet, pirms prasīt zelta kalnus un reformas izglītībā ir jāsāk ar sevi. Ir jāreformē mani svētdienas vakari…
Ir jābeidz sapņot un jāiet taisīt pārbaudes darbi…