Pārdomas, negaidot pirmo septembri. Izdzīvojušā stāsts.

Ir pagājuši daži soļi kopš 31. maija un mirkļa, kad neoficiāli pabeidzu savu skolas gaitu pirmo mācību gadu, tikai pretēji visai savai iepriekšējai pieredzei, es biju skolotājs, cilvēks pie tāfeles otrpus lielajam galdam. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Advertisements

Cīņa ar vējdzirnavām, bez Rosinati, bez vēja un bez dzirnavām…

Tēvam var būt bērns, kurš ir patiesi neglīts un trūcīgi apdāvināts it visās jomās, bet mīlestība, kuru viņš pret to jūt, uzliek tam apsēju pār acīm tā, ka viņš neredz tā trūkumus, bet uztver tos par šarma un saprāta zīmēm, un draugiem par tiem stāsta tā it kā tas būtu gudrs un asprātīgs.

(Dons Kihots, Prologs, Servantes)

Mikroblogu, jeb precīzāk – Twitter un čivinātāju, ērā, kādā mēs dzīvojam, ikviens un katrs kādam seko un tiek sekots, citādi Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Somu ielāps Latvijas bedrēm – ceļš uz izcilu izglītību Latvijā?

Pavisam nesen bija iespēja klausīties gudrus cilvēkus gudri runājam par gudrāku izglītību Latvijā. Stāsts ir par ELJA50, Iespējamās misijas, Somu vēstniecības un SSE Rīga rīkoto konferenci „Ceļš uz izcilu izglītību Latvijā”. Runātāju runājamais un pasacītais bija dažādās kategorijās kā satura tā saturā pasacītā vērtības ziņā. Tāpēc šeit nedaudz par Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Muļķudroša interaktīvā tāfele

Pirmā piezīme – šis ir ieraksts, kas var atvieglot skolotāju dzīvi.

Otrā piezīme – muļķudroši risinājumi izglītībā ir risinājumi, kas piemēroti parastiem mirstīgajiem, vairāku iemeslu dēļ – tie ir jautri, tie ir interesanti, tie ir lēti. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Pūt, vējiņi, dzen laiviņu aizdzen tautu mūžībā!

Pūt, vējiņi“, skani saldi,
kaut tavs mūžs pēc nāves salds, – Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Paņemt brīvdienas… ieslēgt pauzi…

Kopš skolas gaitas ir uzņēmušas apgriezienus, gana nopietnus apgriezienus, iespējas paņemt pauzi, sakārtoties ir kļuvušas aizvien retākas. Patiesību sakot, vienīgā reize, kad to izdarīju bija Ziemassvētku brīvlaiks Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Izpostītās svētdienas…

Kāda ir ideāla atpūta? Kādai ir jābūt brīvdienai? Kam ir jābūt un kas tad beigu galā ir ieguvis tiesības nebūt? Vēl nedēļa un skolā sāksies brīvlaiks… Viss būs beidzies, apstājies uz mazu mirkli. Interesanti būtu zināt – kurš vairāk to gaida? Skolēni vai skolotājs? Pirmā pauze žurku skrējienā, svešumā, tumā…
Televīzijā ākstās Fredis, Dinamo zaudēja, ZRP šķeļas – Latvijā viss noris savu lēno un ierasto gaitu. Bat kā jūtas skolotāji? Kāds skatās svētdienas vakara filmu, kāds ir īgns, kāds mīlējas virtuvē uz galda, cits gatavo pārbaudes darbus un vēl kāds stundu plānus… Katrs dara savu svētku rituālu – mokošu, iepriecinošu, galvu reibinošu. Ko dara skolēns tai laikā? Mācās vai sapņo, gaida pirmdienu vai pārdzīvo par to? Daudziem šķiet,  ka viņi zina labāk, kas nepieciešams bērniem dzīvē. Visupirms jau vecāki,  skolotāji, kas vienmēr visu zina labāk, un beigu galā valsts,  kas par to visu maksā, plēšas un “politizē”…
Visu vienmēr ir vērts pamainīt, reformēt… Šķiet, pirms prasīt zelta kalnus un reformas izglītībā ir jāsāk ar sevi. Ir jāreformē mani svētdienas vakari…
Ir jābeidz sapņot un jāiet taisīt pārbaudes darbi…