Komiski no skolas dzīves…

Kur tie laiki, kad pēdējais ieraksts parādījies šajās lapās?

Nu jau griežas trešais gads skolas skolotāja solā  Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Advertisements

Kataklizma*

kataklizma -as, s.

1. Liela (parasti dabas) katastrofa; katastrofālas pārmaiņas. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Pārdomas, negaidot pirmo septembri. Izdzīvojušā stāsts.

Ir pagājuši daži soļi kopš 31. maija un mirkļa, kad neoficiāli pabeidzu savu skolas gaitu pirmo mācību gadu, tikai pretēji visai savai iepriekšējai pieredzei, es biju skolotājs, cilvēks pie tāfeles otrpus lielajam galdam. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Izpostītās svētdienas…

Kāda ir ideāla atpūta? Kādai ir jābūt brīvdienai? Kam ir jābūt un kas tad beigu galā ir ieguvis tiesības nebūt? Vēl nedēļa un skolā sāksies brīvlaiks… Viss būs beidzies, apstājies uz mazu mirkli. Interesanti būtu zināt – kurš vairāk to gaida? Skolēni vai skolotājs? Pirmā pauze žurku skrējienā, svešumā, tumā…
Televīzijā ākstās Fredis, Dinamo zaudēja, ZRP šķeļas – Latvijā viss noris savu lēno un ierasto gaitu. Bat kā jūtas skolotāji? Kāds skatās svētdienas vakara filmu, kāds ir īgns, kāds mīlējas virtuvē uz galda, cits gatavo pārbaudes darbus un vēl kāds stundu plānus… Katrs dara savu svētku rituālu – mokošu, iepriecinošu, galvu reibinošu. Ko dara skolēns tai laikā? Mācās vai sapņo, gaida pirmdienu vai pārdzīvo par to? Daudziem šķiet,  ka viņi zina labāk, kas nepieciešams bērniem dzīvē. Visupirms jau vecāki,  skolotāji, kas vienmēr visu zina labāk, un beigu galā valsts,  kas par to visu maksā, plēšas un “politizē”…
Visu vienmēr ir vērts pamainīt, reformēt… Šķiet, pirms prasīt zelta kalnus un reformas izglītībā ir jāsāk ar sevi. Ir jāreformē mani svētdienas vakari…
Ir jābeidz sapņot un jāiet taisīt pārbaudes darbi…


Pastāvēs, kas mainīsies…

image

Pirmais blogs no androida. Izklausās kā kosmoss un tas tā arī ir… Tagad arī blogošana var kļūt mobīla bez gala. Bet no kura gala, lai sāk? Viss, arī neiedomājamais nu ir pieejams man kabatā, kur novietots tas blakām mīkstajam dīvānam… Jūtos, kā Diogens, kurš iemācijies no bērna ūdens smelšanai izmantot plaukstas, tā atvieglojot savu dzīvi…


Rainis, proza, banalitāte un pazušana.

 

Kādu atpakaļu iepriekš rakstīju jau reiz par Raini (skatīt šeit – http://ej.uz/av68). Šovakar skatīju viņu vaigā atkal – tikai šoreiz nedaudz jau citā gaismā. Vairs ne tik daudz Sartra iespaidā, šoreiz nedaudz citādi… Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »


Pavešana, pastaiga un skatīšanās.

Beigušās kārtējās mācības, sarunas ar kolēģiem, jaunumi un smiekli. Jūtu sevī vēlmi doties nelielā pastaigā, tomēr kolēģi neatlaidīgi grib pierunāt uz pavešanu. Ļaujos tai un tieku pavests. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »