Pārdomas, negaidot pirmo septembri. Izdzīvojušā stāsts.

Ir pagājuši daži soļi kopš 31. maija un mirkļa, kad neoficiāli pabeidzu savu skolas gaitu pirmo mācību gadu, tikai pretēji visai savai iepriekšējai pieredzei, es biju skolotājs, cilvēks pie tāfeles otrpus lielajam galdam. Tieši pirms viena mācību gada rakstīju savas pārdomas, kuras tika publicētas Delfos – http://ej.uz/keix . Atsevišķos komentāros parādījās interese – lasīt manus komentārus vienu mācību gadu vēlāk – te nu tad viņi ir. Nevilkšu garumā, bet centīšos īsumā apskatīt tās lietas, kuras darīja mani bažīgu mācību gada sākumā.

Sajūtas un domas, kuras galvenokārt pārņem prātu, pēc viena mācību gada pavadīšanas skolotāja solā ir – „paldies Dievam (iem, Tam, tukšumam, nekam…) ir pauze”. Laiks ir aizvadīts saskaitāmas (aptuveni +/- 710) mācību stundās kopā ar 200 skolēniem, 5 klases vakaros, 2 ekskursijās, 2 vecāku sapulcēs, 2 vecāku dienās, 28 individuālajās tikšanās ar vecākiem, vairāk kā 150 stundās individuālajās konsultācijās, 3 bezjēdzīgos tālākizglītības semināros, 2 sporta dienās, daudzās noderīgās  Iespējamās misijas mācībās, 1 veiksmīgā projektu nedēļā, 2 brīvlaika nedēļās, Ziemassvētku brīvlaikā, „Vasaras medībās”, 2 liecību izdalīšanas pasākumos, neskaitāmās pēcpusdienas pasēdēšanās ar kolēģiem, skolotāju IKT prasmju aptaujā, 3 skolēnu aptaujās, atsevišķu blogu sarakstīšanā, n-simtu darbu labošanā, n-simts stundu plānošanā, un vēl šur tur, kas vai nu nav bijis pieminēšanas vērts vai ir izslīdējis šobrīd no apziņas horizonta. Līdz ar to, visu, kas noticis, varētu apskatīt vienīgi biezā romānā, vai vēl labāk sit-komā „Skola” (un jā, ja kādreiz rakstīšu komēdijseriālu scenārijus, tad viens par skolu un skolotājiem būtu vēl skatītāks, kā „Ofiss”).  Tāpēc koncentrēšu savas pārdomas atbildot uz tām trīspusējajām bažām, kas man bija, gaidot 1.septembri. (ņemot vērā, ka šis netiek publicēts Delfos, apņemos neievērot noteikto zīmju skaitu…)

No vienas puses tās bija idejas, kas saistītas ar darba organizēšanu, mācību plānošanu, sagatavošanos stundām, to, ko apguvu sešu nedēļu ilgajās mācībās izglītības programmas “Iespējamā misija” ietvaros. Lai arī gadu sākot par šo šaubas bija vismazāk, tomēr, ar katru dienu pēc 1. septembra, katra nakts palika ar vien garāka, gatavojoties un strādājot pie tā, lai stundas varētu notikt tā, kā vēlējos. Viss, kas notika, bija viens kārtīgs brauciens amerikāņu kalniņos, lavierējot un sabalansējot starp standartu, paša intuīciju, tematisko plānu, skolas un skolēnu vajadzībām, mēģinājumos ar katru reizi aizvien labāk savienot zināšanas, prasmes, procesu un praktisku rezultātu. Šeit jāsaka liels paldies tiem dažiem kolēģiem, kas atbalstīja, Iespējamās misijas mācībām, kuratoriem un IM iesaukumu biedriem – visdrīzāk bez šī atbalsta es būtu bijis, kā slikta dejotāja tumsā – beigu galā salauztu kājas. Šeit gan jāpiezīmē – nesaprotu, kā tie skolotāji, kas vārās tikai savā sulā un uzskata, ka ir pašpietiekami, vispār var strādāt skolā?

Mans vērtējums? Vienmēr var labāk! Šobrīd jau sāk iezīmēties aprises tajā, ko nākamajā mācību gadā darīšu savādāk, vairāk, mazāk, garāk, īsāk, interesantāk…

No vidus tās bija sajūtas un labāko iespējamo risinājumu meklējumu mēģinājumi, kas saistās ar materiāltehnisko bāzi un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) piedāvāto iespēju jēgpilnu pielietojumu stundās.  Pirmkārt, jāsaka – kā jau iepriekš rakstīju, valsts sociālajās zinībās un vēstures mācīšanā investē gaužām maz. Viss kas tika radīts – tika radīts pašu spēkiem – iespēja bērniem lasīt grāmatas un žurnālus (vienā klases stūrī), kopā ar skolēnu paštaisītā interaktīvā IS tāfele, paldies vecākiem un skolai par to, ka šobrīd klasē ir elektrības rozetes, 3 interneta pieslēguma vietas un dators klabināšanai starpbrīžos un stundās pēc nepieciešamības. Biju pirmais, kurš savās stundās sāka izmantot mobilo datorklasi (sākotnēji gan saņēmu nopēlumu, jo datori esot paredzēti tikai 7.klasei uz augšu, turklāt matemātikas un dabaszinātņu priekšmetos, nevis 5. un 6.klasei soc.zinībām). Ir bijuši gana interesanti projekti – wikipēdijas ieraksti 6.to klašu soc.zinībās par drošību, infografiku veidošana vēsturē, projektu nedēļa Siguldas objektu 3d modelēšana, draugiem.lv lietošana audzināšanas darbā, mācību video veidošana, reklāmas klipu un izgudrojumu projekti, animētās vēstures kartes. Tomēr tas tikai tāds pusceļš vien ir, bet iespējas vēl vairāk saturu pasniegt caur IKT paliek aizvien plašākas. Pagaidām neīstenotais projekts, bet vasarā ceru, ka pabeigtību radīs – skārienjūtīga muļķudrošā tāfele, orientēšanās uzdevumi Siguldā izmantojot IKT iespējas, animēto vēstures karšu izstrāde, e-atgādnes vēsturē, paplašinātās realitātes iespēju izmantošana, u.t.t..

Par IKT runājot, šogad ir no daudzām dažādām pusēm atkal runāts par informāciju internetā un IKT prasmēm standartos un Informātikas priekšmetu, tam solos veltīt citu rakstu aplūkojot dažus argumentus, kas šaudās manā galvā.

Par klases iekārtojumu un efektivitāti – esmu izmēģinājis daudz dažādus modeļus, kā izvietot (lielu daļu var redzēt manos tvītos, arī 3d foto ceļojumu pa manu klasi), tomēr pie viena gala varianta joprojām neesmu nokļuvis un taisnības labad – kas vienreiz strādā citreiz nestrādās…

Vērtējums šajā sadaļā – vienmēr var labāk! Šobrīd jau sāk iezīmēties aprises tajā, ko nākamajā mācību gadā darīšu savādāk, vairāk, mazāk, garāk, īsāk, interesantāk…

No otrās puses, pirms mācību gada filozofiskas pārdomas un bažas par maniem priekšmetiem – sociālajām zinībām un vēsturi, kurus mācīju skolā, piepildījās pilnībā… Pirmkārt, 6to klašu atmiņas par sociālajām zinībām piektajā klasē robežojās ar vājprātu un to ko Žižeks raksturo kā „transcendental pill which enables a fake fast-food religious experience”, līdz ar to skolēni ne uz ko daudz necerēja un bija pārsteigti, ka sociālajās zinībās ir arī jāmācās un jādara lietas. Par vēsturi runājot – pa lielam – savas pārdomas un kritiku paudu jau vēstures skolotāju biedrības konferencē, pa mazam – dalītā vēsture ir n-tā lielākā kļūda Latvijas vēsturē rindā aiz __________ (vēsturisko kļūdu izvēlies pats)…

Par priekšmetu mācīšanu runājot – bija kļūdas, bija stiprās puses, vairāk jādomā, kā bērniem mācīt izpratni par pasauli (ģeogrāfisko) un tās saistību ar vēsturi, kā arī vēl šādas tādas padarīšanas…

Tomēr vislielākā problēma, kas traucē satura mācīšanu (par kuru domāšu – kā to iekļaut) ir kritiskās domāšanas prasmju trūkums skolēniem, kā 5./6.tajās klasēs tā 10.tajās.

–      P.S. piezīme pie priekšmetiem, saistībā ar šodien apmeklēto KM konferenci „Es piederu Latvijai!” – par pilsonisko izglītību – tas tikai vēlreiz apstiprināja manas bažas un secinājumus.

Vērtējums šajā sadaļā – vienmēr var labāk! Šobrīd jau sāk iezīmēties aprises tajā, ko nākamajā mācību gadā darīšu savādāk, vairāk, mazāk, garāk, īsāk, interesantāk…

Lielās līnijās ievelkot – gala atbildes uz pirms viena mācību gada uzdotajiem problēmjautājumiem man nav un gada laikā neesmu atradis kādu, kuram būtu. Bet kopš 1.septembra, kad iegāju klasē ar pārliecību, ka katrs bērns var un katram bērnam ir tiesības, lai klases priekšā stāv, ja ne labākais skolotājs, tad tāds kurš tiecas kļūt par labāko, mana pārliecība nav mainījusies un to vai tāds biju, lai vērtē bērni, vecāki un skola.

P.S., ka šajās 6 ar kapeikām tūkstošs zīmēs nav iespējams ielikt visu to kas bijis, noticis, un tieši tāpēc tuvākajā vasaras laikā mēģināšu visu pa punktiem…

Advertisements

5 komentāri on “Pārdomas, negaidot pirmo septembri. Izdzīvojušā stāsts.”

  1. Oskars saka:

    gaidu brīdi, kad arī man būs iespēja visu salikt pa plauktiņiem un uzrakstīt, kā tas bija, kā tas notika un kā tas atgadījās. pirmais gads skolā. te ir ko rakstīt. pavisam droši.

    bet par vienu piekrītu Tev uzreiz un uz visiem 100 – jāsaka paldies Misijas kolēģiem un domu biedriem, kuri neļāva pagurt un atstāja mūs ar nesalauztām kājām. tagad ir īsti piemērots brīdis, lai pasportotu. 🙂

  2. krāsulauva saka:

    Ir bijuši gana interesanti projekti – wikipēdijas ieraksti 6.to klašu soc.zinībās par drošību

    Pastāstīsi, ko tieši tavi skolēni darīja Vikipēdijā? Sestā klase spēja aptvert Vikipēdijas struktūru un tehniskās nianses?

    • edgars saka:

      pa lielam tēmas ietvaros strādājām ar to, kas ir informācija no kritiskās domāšanas viedokļa, ņēmām wiki vadlinijas un bērni veidoja mazus enciklopediskus ierakstus, dažš protams centas vairak. Lai redz, kà veido wikipedijas saturu un doma ko nozimē copy+paste, pluss wikipedija administratoru un komentetaju kopiena diezgan aktivi strādāja, rediģēja, lika paziņojumus, kas jāmaina. kopā tika aizsakti 43 šķirkļi. (dažiem gan argumenteti noradija par plaģiàtismu, kas lika vairak domat un darīt… nākamreiz noteikti gan ar 6tajiem ņemtu sandboxā, bet principā skolā to var darīt!

  3. ZaneM. saka:

    Milzu cepums Tev, ka esi uzdrošinājies aizskart “svēto govi”, lasi, mobilo datorklasi!! Tie taču ir tikai dzelži, instrumenti, ko iespējams lietot JEBKURĀ mācību priekšmetā, turklāt tie pēc laika morāli novecos, tāpēc jālieto, cik vien intensīvi var.

    Šādus murgus “datori esot paredzēti tikai 7.klasei uz augšu, turklāt matemātikas un dabaszinātņu priekšmetos, nevis 5. un 6.klasei soc.zinībām” esmu dzirdējusi arī citur. Tas, ka ir skolotāji, kas pret to iebilst ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem, man vieš cerību, ka viss virzās uz labo pusi 🙂

  4. Es novēlu Tev skolēnus, idejas, veiksmi! 🙂


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s