Metamorfozes, pirmais stāsts.

Si possem sanior essem. Sed trahit invitam nova vis; aliudque Cupido, Mens aliud.

Ovid , Metamorphoses (VII, 18)

Prelūdija: Metamorfoze – formas maiņa; formas maiņa var norisināties kā iekšēju, tā ārēju spēku iedarbībā. Ovīdijs savā lirikā par metamorfozes ierosinātāju min divus spēkus, kas pretēji paša gribai virza attīstību, – mīlestību un prātu. Kādu laiku uz mani sistemātiski iedarbojas abi, un gluži kā Kafkas stāstā par metamorfozēm ir, vismaz, jāmēģina nošķirt dažādos maiņas starpstāvokļus. Pirmais posms bija pieteikums, tad atlase, kurai sekoja manis atlasīšana. Pēcāk tiku prezentēts; jau kādu mirkli tieku iekļauts. Pilnīgi iespējams, ka šādā formā stāsts par Iespējamo misiju un tās ceturto iesaukumu, kurā esmu ielasīts, var šķist netipisks, tomēr divu minēto spēku iedarbība pēdējās dienās ir stipri jūtama un spiedoša. Vēl vairāk, jautājumi – ko nozīmē tapt skolotājam? kā top skolotājs? – vienmēr paliek fonā, tie netiek risināti, vismaz ne eksplicēti. Tāpēc apņemšos nelielās devās mēģināt fiksēt šīs savas metamorfozes starpstāvokļus. Pirmajā stāstā strukturēti pārdomāju pirmās nedēļas iespaidus, mēģinot atbildēt uz trim it kā vienkāršiem jautājumiem – kas bija, kas notiek un kam būt?

Kas bija? To precīzi, t.i. patiesi, formulēt šobrīd jau ir pagrūti, jo sākotnējai motivācijai pa virsu ir noslāņojušās emocijas, informācija, sasniegtais, redzētais un vēl viss pārējais. Tomēr divas sajūtas, kuras sākotnēji mijiedarbojās, no vienas puses skepse, no otras interese. Ik pa brīdim pieķeru sevi pie skepses, kas sākotnēji, kopš pirmā brīža, kad dzirdēju par Iespējamo misiju, līdz pat Iespējamās misijas otrā iesaukuma ietekmes stāstiem, lika attiekties ar zināmu distancētību . Jautājumi bija daudz, bet atbildes publiski bija mazāk; tam skaidrojums varētu būt dažāds – mana ignorance, nepietiekama iedziļināšanās. Tomēr viena no atbildēm, kas mani uzrunāja, ir tā, kas atrodama Iespējamās misijas vērtību sarakstā – pazemība. Pazemība – skan nedaudz bībeliski, tomēr praktiskā implikācija – skolotājs vairs nav varas instruments; uzsvars no politikas pāriet uz fiziku, t.i. skolotājs kļūst par vadītāju. Šāda metafora šķiet nevietā, tikpat nevietā kā pazemība, jo to reti esmu sastapis starp vērtībām, vēl vairāk starp mūsdienu organizāciju vērtībām. Un, lai arī pazemība saistās ar pazemošanos, Iespējamās misijas gadījumā tai ar pazemošanos nav nekāda saistība, tieši pretēji, līdz šim redzētais, liek domāt, ka lielāka saistība pazemībai ir ar būšanu pa – zemi, kamēr mērķi ir mākoņos. Ik uz soļa tiekam dresēti „šaut pa mākoņiem”, kamēr ar kājām liek pieturēties pie zemes. (tomēr šis jau ir otrs jautājums).

Kas notiek? Šobrīd aizrit piektā diena, kas robežojas ar sesto rakstot šīs rindas, vienīgais ko varu mēģināt aprakstīt ir trīs puses – procesu, cilvēkus un dažas domas. Par procesu – praktiski – „acis darba izbijās, rokas darba nebijās, rokas darba nebijās, zinājās padarot” (l.t-dz. 6853.), šeit pilnīgi lieki, šķiet, ko piebilst, vienlaikus piebilde ir attiecībā ar satura pusi. Viena no atziņām, kura cirkulē gaisā, ir tāda – vai šis viss tiek mācīts skolotājiem? Pēc apstiprinošas atbildes, nokļuvām pie secinājuma par atslēgu, kas slēpjas praksē. Īsumā, atslēga slēpjas vēlmē – kļūt par skolotāju var jebkurš, tas ko Iespējamā misija nodrošina ir spiedienu un dzinuli. Spiedienu liekot uzstādīt mērķus; rezultātus katram solim (nekad nebūtu domājis, ka ir iespējams domāt tik strukturēti un mērķtiecīgi). No otras puses – dzinuli – rādot piemēru, modeli, iespējas, idejas, vienlaikus izvirzot priekšplānā individualitāti un brīvības iespēju. Vasaras akadēmijas kontekstā tas ir produktīvi; salasot grupā pilnīgi atšķirīgus cilvēkus, atšķirīgus pēc domāšanas formāta, idejām, pieredzes, izglītības, pasaules uzskata, specialitātes, u.t.t., ikviens tiek dzīts uz priekšu – Citius, Altius, Fortius, un tas, kas vieno ikvienu, ir dzīšanās uz priekšu, uz mērķi – skolēns. Tikai tagad ir saprotama doma – mainies, lai mainītu pasauli!

Kam būt? Uz visa sarunātā bāzes, parādās jautājums sev – kam būt?, atbilde tam šobrīd ir vienkārša – kurš lai to zina? Ir mērķis – kļūt labākajam skolotājam tiem bērniem, kuri ir potenciāls, kuri ir vērtība paši par sevi, t.i., ikvienam bērnam. Tomēr, līdz tam vēl tāls ceļš ejams, pirmkārt, jānodzīvo līdz septembrim, otrkārt, jāsaprot kā tur nokļūt, treškārt jāsāk turp doties. Bet pagaidām – good night and good luck.

Advertisements


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s