Waiting for „Superman”

Dokumentālā filma gan nav mans mīļākais žanrs, tomēr pēdējos gados parādās aizvien skaļākas dokumentālās filmas, vai arī parastās vienkārši paliek klusākas  – kas to lai zina? Tā piemēram, par vides tēmām, kara tēmām, politiku un tamlīdzīgi, pat pašmāju dokumentālais kino kļūst aizvien kliedzošāks – „homo@lv” un „Ģimenes lietas”.

Vakar noskatījos Gugenheima „Gaidot „Supermenu””; stāstu par izglītību ASV. Par visur kur apbalvoto Gugenheimu stāsts ir lieks, jo īpaši tādēļ, ka viņš spēj paņemt jau izstrādātu ideju no filmas „Loterija” un īsā laikā radīt savu – grandiozu, pievilcīgu dokumentālu 2 stundu stāstu „Gaidot „Supermenu””, kas pat nenogarlaiko. Protams, noskatoties šo filmu nākas secināt – ASV iet pa grunti…

Tomēr velns nav tik melns, jo katrā ziņā par pašu filmu izskanējusi milzīga, ticama un daudzviet akadēmiski pamatota kritika. Īsuma – pamatizglītības sistēma ASV filmā tiek nosaukta par „drop-out factory”, tiek atklāti pateikts, ka liela daļa publisko skolu skolotāju neko nedara, sistēma ir „pār-birokrātiska”, skolotāju savienība pretojas progresam, un visā visumā bērni sasniedz aizvien sūdīgākus mācību rezultātus. Tā vietā protams stājās privātās valsts finansētās skolas (charter schools), jebšu stāsts par vispārējās izglītības privatizāciju, un to cik lieliskus rezultātus tā sniedz… Stāsts pie mums nav nepazīstams – caur Skandināviju un dažu labu antropologu daudzināto „voučeru” sistēmas ieviešanas nepieciešamību… Vēl vairāk – filma pārsātināta ar dažādiem statistikas datiem un skaistām „stāstu” ilustrācijām, fonā atstājot 6 individuālus stāstus par bērniem un vecāku vēlmi sniegt bērniem labāko, ko kavē tikai un vienīgi veiksme.

Tomēr par spīti detaļām, stāsts mēģina atmaskot tēmu, kura arī Latvijā ir „tabu”, t.i. sliktu skolotāju esamība. Šādā plaknē arī Latvija skolotāji ieņem tādu kā politiķa statusu – runājot vispārīgi – viņi visi (politiķi un skolotāji) ir tautas varoņi, nepieciešamība, nākotnes sargi, bet konkrēti – neviens neko nespēj pateikt… Par spīti šādam runas veidam, ikviens individuāli kā intuitīvi tā no pieredzes zina, ka pastāv kāds konkrēts (vai pat vairāki) slikts skolotājs un politiķis… Ikviens, kurš ir gājis cauri izglītības sistēmai, labi zina, ka skolotāji ir ļoti dažādi – ir labi, ir tādi kas patīk, kas nepatīk, slikti, slinki, stingri, u.t.t.. Bet cik ir kādu skolotāju – to mēs diez vai kādreiz uzzināsim…

Otra tēma, ko spilgti parāda filma, ir tā, ka ASV ikviens pie varas nākušais politiķis kā prioritāti virza izglītību un tās reformas, jo īpaši ar skaļo – „No child left behind” saukli. Līdzīgi arī Latvijā – vispārējā izglītība ir ikviena Ministru prezidenta deklarācijā, ikvienas partijas programmā, vēl vairāk ikviens ir apņēmības pilns to pilnveidot, remontēt, salabot un tamlīdzīgi, pat ar slaveno – „Nauda seko skolēnam” padarīšanu… Turklāt Latvijas līdzība ar ASV ir tā, ka šajā ziņā attiecināmais teiciens ir – tukša muca tālu skan…

Tad nu šo līdzību iespaidā sāku domāt par to kā tad īsti ir Latvijā. Pirmais protams bija nepieciešamība atrast identus statistikas datus, kuros tad varētu mēģināt saskatīt līdzību vai rast mierinājumu, jo Latvijas situācija izskatītos daudz optimistiskāka. Te arī ir pirmā vilšanās… Protams, apzinos, ka Latvijā nav nepieciešamība mērīt tādus pašus rādītājus, tomēr būtu jābūt pieejamiem laika periodā salīdzināmiem datiem, kuros varētu atspoguļoties korelācija starp vispārējiem rādītājiem, skolēnu mācību sasniegumiem un izmaksām. Pretēji tam, Latvijas izglītības statistikā ir lielāka miskaste kā Getliņos.   Ieejot Izglītības un zinātnes ministrijas virtuālās mājas sadaļā statistika par vispārējo izglītību viens var atrast neskaitāmus ekseļa failus sadalītus pa gadiem, tajā skaitā skolu kontaktinformāciju (diez vai tā ir statistika…), turklāt – katra mācību gadā parādās citādi statistikas dati… Bet elementāra pārskata par vispārējo izglītību Latvijā teiksim 10 gadu perspektīvā – nav…

Visiem zināms fakts[1] ir tāds, ka IZM nekad nav bijis spējīgs saprast cik īsti Latvijā bērni skolu neapmeklē vispār vai par vardarbību skolās, bet pat regulāri apskati par otrgadniekiem, izkritējiem un tiem, kas beidz bez atestāta nav pieejami. Vienīgie dati, kurus IZM lapā var vispār izmantot ir skolu skaits un skolēnu skaits pa klasēm, tāpat arī, ja kāds izskaidrotu atšķirību starp pedagogu un skolotāju, tad arī šādi dati ir. Kas attiecas uz finansējumu, tad visdrīzāk uz jautājumu – Cik Latvijā izmaksā vispārējā izglītība – spētu atbildēt tikai Dievs tas kungs.

Protams finansējuma jomā pastāv precīzi cipari – ikgadējā mērķdotācija pašvaldībām pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, tāpat arī apakšprogrammai „Vispārējā izglītība” pēdējos gados ir atvēlēti līdzekļi, tomēr precīzu datu iegūšana par pēdējiem 5 gadiem prasītu vismaz 10 gadus. Pirmkārt jau tāpēc, ka no vienas puses daļa līdzekļi, kas novirzīti vispārējai izglītībai, tiek maskēti zem dažādiem Eiropas finansējumiem, projektiem un apakšprogrammām, un no otras puses, jautājums cik kopumā pašvaldības iegulda vispārējās izglītības nodrošināšanai ir vēl neskaidrāks. Tādējādi vienam būtu nepieciešams detalizēti izanalizēt valsts budžetu un starp rindām lasīt milzu programmas, lai līdz santīma precizitātei noteiktu cik tiek ieguldīts no lielā valsts maka vispārējās izglītības sistēmā, kā arī zem lupas pētīt katras pašvaldības tēriņus, jo pat atkritumu izvešana no pamatskolas un samaksa apkopējam būtu jāieskaita pie vispārējās izglītības izmaksām.

Un protams, ka IZM visdrīzāk nemaz nesaprot, ko un kādus datus vāc pakļautībā esošās iestādes. Tā piemēram, dati par izglītību – visdažādākie rādītāji, pat visnederīgākie un neiedomājamākie ir izsvaidīti pa neskaitāmām lapām, vienu gadu tiek pētīta viena lieta, citus gadus tas vairs nav aktuāli… Trešās kategorijas – mācību sasniegumu dati – protams jādodas meklēt nu jau svaigajā Valsts izglītības satura centrā, un jau pāris gadus kopš ieviesti centralizētie eksāmeni ir pieejami to rezultāti. Tomēr arī šeit jāsaka, ka valda miskaste – dati par katru gadu ir citā  formātā  – vienreiz jpg, citreiz ekseļa, citreiz doka formā… Tā vietā, lai piedāvātu saprātīgu pārskatu, kas demonstrē skolēnu progresu vai regresu sasniegumos gadu laikā, vieglāk ir atrast datus[2] par to cik ir tādu skolēnu kam visos eksāmenos ir A līmenis (un tādi ik gadu ir tikai 1 vai daži), vai piemēram, par to, ka 2010.gada centralizētajā eksāmenā skorpiona zvaigznāja mēnesī dzimušajiem ir bijuši augstāki rezultāti franču valodas eksāmenā, kamēr skorpioni vācu valodā biežāk novērtēti zem vidējā līmeņa valstī. Un var jau būt, ka jāsāk ticēt horoskopiem, jāmēra šie dati daudzu gadu perioda un tādējādi, ja nepieciešami skolēni ar augstiem sasniegumiem franču valodā, tad jāgroza demogrāfijas politika ir tā, lai vairāk bērni dzimtu tieši šajā zvaigznājā. Bet šāda korelācija visdrīzāk ir tikai nejaušība, nevis likumsakarība. Turklāt šeit jāsaka, ka maksāt algu ierēdnim, kurš stundas vada veidojot diagrammas par to kādos zvaigznājos ir dzimuši kādi skolēni, ir tikpat muļķīgi cik maksāt astrologam vai gaišreģim, kurš konsultē izglītības ministru izglītības politikas jautājumos (šādā gadījumā arī algas maksāšana ministram būtu jāpārdomā)…

Protams ir atrodams ik gadu vidējais eksāmenu līmenis, tomēr šie dati īsti neko nesaka un ir mānīgi. Vēl vairāk, lai dabūtu ko sakarīgu ārā ir nepieciešama neatlaidība. Tātad attiecībā uz eksāmeniem ir pieejami dati par pēdējiem 5 gadiem. Lai mēģinātu skatīt tendenci ir nepieciešams plaši spekulēt. Tā piemēram, kopējie eksāmenu rezultāti ir diezgan mānīgi, jo visi skolēni nekārto visus eksāmenus, atsevišķus specifiskus eksāmenus kārto tikai daļa skolēni, kuri arī lielākoties gūst vidējus vai labus rezultātus, tādējādi velkot kopējo statistiku uz augšu. Tā nu attiecībā uz 12.klašu eksāmena rezultātiem skatīju 30 dažādus failus, lai tiktu pie cipariem, kas varētu raksturot šo piecu gadu laika progresu mācību sasniegumu ziņā. Ir tikai divi priekšmeti, kurus kārto gandrīz visi vidusskolēni – matemātika un latviešu valoda, tādējādi statistiski visvairāk izsakoša būtu tieši šo datu skatīšana. Tā vietā, lai ieliktu krāšņu līniju, piedāvāju nelielu tabulu:

2006 2007 2008 2009 2010
Feilo 25,9 26,05 22,3 27,9 28,15
Ir izredzes 20,6 20,9 21,9 21,4 19,5

Zem grupas Feilo slēpjas visi tie, kas matemātikas un latviešu valodas 12.klases eksāmenā ieguvuši F vai E līmeni (procentos no kopējā), zem tiem, kam ir izredzes – nākotnes cerības sasniegt ko augstāku, slēpjas tie, kuri ieguva A vai B līmeni.  Var jau protams runāt par dabaszinātņu attīstību Latvijā, tomēr visvairāk feilo tieši matemātikas eksāmenā – 2010.gadā gandrīz trešā daļa (32,3%) no visiem, kas lika matemātikas eksāmenu… Turklāt, nav jābūt gaišreģim vai jātic horoskopiem, lai saskatītu tendenci rezultātiem pasliktināties pamatīgi… Protams, viens varētu iebilst – F vai E līmenis matemātikā vai latviešu valodā var neko nenozīmēt, un šis bērns var nākotnē kļūt par ģeniālu kaut ko, tomēr tas labākajā gadījumā būtu izņēmums, arī dažs labs cietumā sēdošais tomēr reformējas… Otra un trakākā iebilde ir par to, ka šie ir tikai 5 gadu dati un, lai noteiktu tendenci ilgtermiņā, ir nepieciešami dati ilgākā laika periodā – protams, bet viens varētu gaidīt vēl 5 gadus vai arī sākt domāt, kā risināt šo problēmu, t.i. kā uzlabot mācību sasniegumus… Bet skaidrs ir viens – izglītības sistēma, kurai katru gadu aizvien vairāk caurkrīt skolēnu, nav nekāda sistēma. Turklāt kāda jēga maksāt par vispārējo izglītības uzturēšanu, ja tās ražīguma rādītājs ir vienkārši zem jebkādas kritikas – 2010.gadā gandrīz trešdaļa produktu ir brāķis, puse ir pieņemami, bet tikai ceturtā daļa ir tādu, kādus tai patiesi vajadzētu ražot.

Lai nebūtu galīgi drūmi, skatīju arī 6.klases matemātikas un latviešu valodas ieskaišu rezultātus, ko apkopoju līdzīgā manierē – feilo visi, kam atzīme no 1 līdz 4, izredzes ir tiem, kam atzīme no 7 līdz 10; rezultāti šādi:

2006 2007 2008 2009
Feilo 26,83 34,10 21,81 29,95
Ir cerība 30,21 20,09 34,75 24,39

Šeit gan jāsaka, ka dati par 2010.gadu nav, t.i. iespējams ierēdnis bija pārāk aizņemts ar horoskopu grafikiem, tā vietā, lai iekļautu sadalījumu pa ballēm 6.klases valsts ieskaišu rezultātiem. Protams, pirmais, kas redzams, ka amplitūda ir plašāka, turklāt tendence šo četru gadu periodā nav viennozīmīga. Turklāt, pēc 2 gadiem šie paši, kas 2006.gadā lika ieskaiti, rakstīs (cerams) gala eksāmenus un tad arī varēs salīdzināt rezultātus šādā dimensijā. Bet tas kas ir traki, ka jau sestajā klasē vairāk kā ceturtā daļa skolēnu feilo uzrādīt apmierinošus rezultātus mācībās. Teiksiet – tas ir nekas? Iedomājieties, ja ceturtā daļa Saeimas deputātu būtu korumpēti vai analfabēti, vai neprastu latviešu valodu (šobrīd tāds ir tikai 1%)?!

Skaidrs no rakstītā nepaliek gandrīz nekas. Viens – izglītībā ir problēmas, bet īsti kādas nav skaidrs, jo nav jau arī datu ar kuriem varētu operēt. Divi – izglītības politikas plānošana visdrīzāk nebalstās ne uz kā, vai arī visi pārskati un dati ir slepeni, jo netiek publicēti, un izglītības politikas plānošana valstī ir gandrīz kā aizsardzības politika. Trīs – ja valsts tiešām vēlas attīstīties, tad būtu nepieciešams sākt domāt ko un kā darīt izglītībā, nevis pietušēt krāsas ar „voučeriem” vai skaistām runām par naudu, kas seko skolēniem…  Turklāt visāda spriedelēšana par (un naudas grūšana) radošu izglītību, inovācijām un klašu labiekārtošanu ir pilnīgs bleķis. Vēl vairāk kaut kādu mistisku ideju īstenošana būtu jābalsta racionāli pamatotos argumentos, kuri diez vai ir, ja nav faktu. Piemērs – ilgi daudzinātā un nu jau kopš 2008.gada notiekošā akcija „Iespējamā misija”, protams, tās ir lielākoties privātas investīcijas vispārējā izglītības sistēmā, kas valstij izmaksā tikai neieņemto nodokļu izteiksmē. Tomēr, vienīgais, kas paliek skaidrs un atrodams ir tas, ka par akcijas laikā darbā pieņemtajiem skolotājiem ir labas atsauksmes un viņos tiek iegrūsti līdzekļi, kā arī skolas šad un tad apmeklē pazīstami cilvēki, kas lasa programmu standartā neiekļautus morāles celšanas tekstus… nekāda cita faktuāla informācija nav, piemēram – skolēnu mācību rezultātu paaugstināšanās u.tml.…

Nu šis īsumā – daži aspekti par dokumentālo filmu „Gaidot „Supermenu”” un to kāpēc Latvijā pat „gaidīšana” nav iespējama…

1] http://www.knl.lv/raksti/466/print/

2] http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/statistika/2010/dokumenti/interesanti_fakti2010.pdf

 

Advertisements

4 komentāri on “Waiting for „Superman””

  1. Mai saka:

    Es ar’ šo filmu noskatījos. Nu ļoti, ļoti patika! Sapratu, cik ļoti grūti ir novērtēt gan skolotāju darbu, gan skolēnu sasniegumus.

    A zini, tie dati par tiem, kuri feilo un kuriem ir cerības – jāņem vērā, ka katru gadu eksāmenu grūtības līmenis nedaudz atšķiras, līdz ar to grūti salīdzināt rezultātus. Bet visu cieņu par tik garu un reti sakarīgu ierakstu!!!

    • edgars saka:

      protams, ka mainās, mainās arī mācību literatūra, un dažādi faktori, tāpat arī ģimenes situācijas mainās, u.t.t., tomēr tās ir mazas novirzes, līdz ar to rezultāti kaut kādu vispārīgu tendenci manuprāt drīzāk parāda, nekā nē…

  2. Ļoti laba pieeja Tev. Un vistuvākā lieta (pieejamākā), kuru risināt, pilnīgi noteikti ir Iespējamās Misijas darbība. Pilnīgi piekrītu, ka jebkurai programmai, kura cenšas izmainīt/uzlabot izglītības sistēmu būtu jācenšas parādīt pēc iespējas vairāk no tās ietekmes ko tā panāk.

    Tātad – jaunajiem un vecajiem skolotājiem sadarbībā ar skolām, kuras iesaistās IM programmā, būtu primārs uzdevums – izmērīt rezultātus!

    Piemēram, šogad pieteicās ~50 skolas, 20 no tām saņems jaunus skolotājus. Manuprāt, visas šīs skolas vajadzētu iesaistīt izglītības rezultātu mērīšanā. Lai izmērītu IM programmas efektivitāti, jeb arī “labi sagatavota un atbalstīta skolotāja” efektu, ir jāskatās, cik ļoti lielu izaugsmi piedzīvo skolas (attiecīgajos priekšmetos, kuri tiek pasniegti un arī vispārīgi, cerot, ka šis skolotājs spēj ietekmēt citus) salīdzinot ar skolām, kuras risina šo problēmu citādi.

    Tas protams ir tikai vispārīgs domu gājiens, bet ticu, ka bez šāda pamata ir teju vai neiespējami veicināt pārmaiņas izglītības sistēmā.

    • edgars saka:

      man šķiet, ka primārs uzdevums būtu labi mācīt 🙂 bet ideja, ka skolas, kurās ir IM skolotāji vajadzētu mērīt ir laba, bet jebkurā gadījumā ir nepieciešama izlase, kurā nav IM, lai varētu salīdzināt… 🙂


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s