Ekonomikas argumenta izvērsums

Šis būs gana īss ieraksts, kurā pievērsīšos iepriekš aplūkotajai tēmai par sociālo kampaņu zāļu jomā un mēģināšu matemātiski izvērst ekonomisko argumentu.

Šajā izvērsumā svarīgi ir vairs tikai divi dati no iepriekš aplūkotajiem – pārmaksātie 7 miljoni, kā arī tas, ka pārmaksāts tiek „Nelietīgu”  apsvērumu dēļ, tādējādi varētu uzskatīt, ka 7 miljoni tiek izkrāpti no pacientu kabatām. Tāpat arī svarīgi būtu zināt cik kopā tiek iztērēts par zālēm. Šeit talkā nāk Centrālā statistikas pārvalde, kuras datu tabulās var atrast Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējo apgrozījumu farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā, kas 2010.gadā kopā bija 209 miljoni latu. Tas protams var šķist daudz, bet ,piemēram, apgrozījums pārtikas mazumtirdzniecībā bija 1085 miljoni, grāmatu, avīžu un kancelejas piederumu mazumtirdzniecībā savukārt 368 miljoni latu. Tā kā pirmais, ko var redzēt, ir tas, ka grāmatas pērk vairāk kā zāles… Var protams arī uzrādīšanas labad pieminēt, ka kopumā komersantu neto apgrozījums 2009.gadā veselības joma bija 429 miljoni latu (visi privātie uzņēmumi, kas pelna ar veselības jomā sniegtiem pakalpojumiem, tajā skaitā aptiekas), šeit gan jāmin, ka neto apgrozījums neietver nodokļus un faktiskais cipars tādējādi būtu vismaz par PVN tiesu lielāks.

Tālāk jau atliek vien spekulēt un rēķināt. Šeit protams ir iespējami divi varianti.

Variants A. Šeit mēs pieņemam, ka visus 7 miljonus pārmaksā cilvēku grupa, kas vienmēr tiek apkrāpta, tādējādi varam aprēķināt ikviena cilvēka varbūtību iekļauties šajā grupā. Ar elementāru matemātikas funkciju pielietošanu sanāk, ka iespējamība tikt apkrāptam ir tikai 3,3%. Jebšu 2010.gadā pērkot zāles 3,3% gadījumos cilvēki tika „Nelietīgi” apkrāpti. Turklāt, ja skaitītu visus izdevumus veselībai, tad šī varbūtība saruktu vismaz uz pusi. Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzinoši 2010.gada Saeimas vēlēšanās, kurās kandidēja kopumā 1234 kandidāti, ikviena izredzes iekļūšanai Saeimā bija 8,1%, tādējādi vieglāk būtu iekļūt Saeimā kā tikt „Nelietīgi” apkrāptam pērkot zāles. Tāpat arī varu piedāvāt salīdzinājumu ar ceļu satiksmes negadījumiem (šeit gan būs 2009.gada dati, jo 2010.gada 4.ceturkšņa dati vēl nav apkopoti), kopumā 2009.gadā notika 3160 CSN, tajā skaitā CSN bojā gāja 254 cilvēki. Ja mēs pieņemam, ka katrā CSN bija iesaistītas vismaz 2 vieglās mašīnas (kopā Latvijā 2009.gadā bija reģistrēti 904308 vieglo auto), tad iespējamība ciest CSN ir 6,9%, turklāt visos CSN pastāv 8% iespējamība iet bojā.  Tādējādi, Latvijā pastāv lielāka varbūtība iekļūt Saeimā, ciest CSN, turklāt ciešot CSN pastāv lielāka varbūtība iet bojā, nekā tikt „Nelietīgi” apkrāptam pērkot zāles. Jautājums protams vietā – vai tāpēc būtu lietderīgi tērēt valsts līdzekļus sociālajā kampaņā, lai šo iespējamību vēl samazinātu?

Variants B. Mēs visi, kas pērkam zāles, tiekam vienlīdz lielā  mērā apkrāpti, turklāt visi tērējam vienlīdz lielu summu zāļu iegādei. Un šeit atkal ir spekulatīvi jāpieņem cik liels skaits cilvēku pērk zāles, tāpēc tīri matemātikas vienkāršošanai pieņemu, ka 2010.gadā zāles pirka tieši 2 miljoni cilvēku. Mēs iegūstam protams divus rādītājus, pirmkārt, ikviens 2010.gadā iztērēja 104,5 Ls, no kuriem 3,5Ls tika nelietīgi izkrāpti. Protams, var teikt ka tauta ir veselīga, un ,piemēram, zāles pirka tikai 1 miljons slimīgo ļautiņu, tādā gadījumā ikviens tērēja 209 latus, no kuriem 7 tika izkrāpti. Jautājums tāds, vai šāda proporcija un iespēja ikvienam ietaupīt no 3,5 līdz 7 latiem ir pietiekams pamatojums sociālās kampaņas veidošanai? Tāpat arī arguments – “Ja man nebūtu šitās zāles jāpērk, aizietu uz kino Rīga ar končām un dzeramo, pēc tam vēl tēju ar draugiem kafejnīcā padzertu.” skan muļķīgi, jo par 3,5 līdz 7 latiem nekas no tā daudz neiznāktu, sliktākajā gadījumā, ja izkrāpti ir 7 lati, varētu aiziet uz kino un dzeramo nopirkt, labākajā gadījumā,  kad izkrāpti tiek 3,5 lati, varētu sēdēt mājās uz dīvāna un sūkāt ledenes…

SECINĀJUMS> No apskatītā kļūst skaidrs, ka A variantā tas būtu diezgan netaisni pret 96,7% zāļu pircēju, ja valsts tērētu naudu sociālajai kampaņai tikai 3,3% pircēju izglītošanai. No varianta B, ka ietaupījums pie kampaņas 100% efektivitātes būtu salīdzinoši neliels, turklāt attiecībā pret kopēju summu, ko tērējam zāļu iegādei, pat niecīgs. Tādējādi šādas sociālās kampaņas veidošana ir lielā mērā nelietderīga, turklāt kampaņā ieguldītie līdzekļi, laikā kad jānotiek budžeta konsolidēšanai, būtu liels stulbums… Ja nu vienīgi šis ir politisks pasūtījums un visi 3,3% apkrāptie ir tikai Saeimas deputāti, kas vēlas  izglītoties un ietaupīt 7 miljonus latu gadā (70’000 latu katrs), tad šī kampaņa tiešām ir zelta vērtē un ar nepacietību gaidu, kad to īstenos…

 

Advertisements


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s