Drogu kari – filozofiski loģiski apsvērumi

Vecs sakāmvārds vēstī – sargi sevi pats un Dievs tevi sargās. Pazīstam arī otru ,līdzīgu tā versiju – palīdzi sev un Dievs tev palīdzēs. Tomēr būtībā tie ļoti atšķiras no to priekštečiem grieķu un latīņu valodās, kur tiem uzsvars ir bijis nevis uz pasīvu, inertu, bet gan uz aktīvu ekstravertu darbību. Nelaimīgā kārtā, arī domāšana Latvijā ir transformējusies līdzīgi.

Liepnieka aizsāktā „zāles” legalizācijas kampaņa – tas protams varētu būt pirmais, kas nāk prātā lasot virsrakstu, tomēr nāksies atkal vilties, jo galvenokārt skatīšu Latvisko domāšanu attiecībās ar ētiku. Vai precīzāk turpināšu runāt par bioētiku, politiku un veselības aprūpes sistēmu.

Uzmanības centrā protams veselības ministra intriģējošais paziņojums[1] un ar to kopā ejošā kārtējā Veselības ministrijas „spalvainā” ideja. Īsumā – mēs (domājot mistisku kopumu, kas pērn pirkusi zāles) pārmaksājam 7 miljonus latu, tāpēc iecerēts īstenot jaunu sociālu kampaņu – „Ārstējies, nepārmaksājot”. Protams, ir jau jauki, kad kāds domā par „mūsu” maciņiem, bet šeit tāpat kā visur citur ir vairāki BET.

BET VIENS. Ekonomika a. Lai cik arī šis veselības ministra paziņojums neizklausītos jauks, tā tomēr ir kāpšana uz grābekļa, pirmkārt, jau ekonomiskajā ziņā, jo šie 7 miljona silda veselu ķēdi – resnos runčus, farmācijas firmu darbiniekus, pētniekus, mārketinga speciālistus, aptieku ķēžu īpašniekus, aptiekārus, u.t.t., turklāt ne tikai viņus, bet arī valsts budžetu un lielu daļu visādu zāļu un zālīšu aģentūru, kas visu šo burvju ķēdi eļļo. Līdzīgi būtu, ja pēkšņi izglītības ministre paziņotu – Latvijā mēs pārmaksājam par augstāko izglītību, labāk brauciet uz ārzemēm, kur mācības ir bez maksas (vai analoģiski veidotu sociālo kampaņu)…

Morāle: Nezāģē zaru uz kura sēdi.

BET DIVI. Ekonomika b. Ministrs izteicās – “Zāļu pašizmaksa nav ne tuvu pārdošanas cenai aptiekās.”. Un kā nu ne, jau divdesmit gadu Latvijā cena uz iepakojuma atšķiras pamatīgi; zinātnieki to dēvē par kapitālismu. Šī problēma nav sastopama tikai zāļu, bet arī piena produktu un pat prostitūtu tirgū… Šeit pat īsti nav ko bezjēdzīgi izvērst, jo cenu uz paciņas spiež virsū aptiekārs, vēl vairāk Zāļu valsts aģentūra nosaka maksimālo cenu…

Jautājums: Vai ministra roka var būt garāka kā „neredzamā ekonomikas roka”?

Piezīme pie Ekonomika b. Turklāt, ja pēkšņi visi izvēlētos vienu  produktu, arī tā cena pieaugtu saskaņā ar ekonomikas likumiem, jo pēc tās rastos lielāks pieprasījums… Vēl var vaicāt par alternatīvajām izmaksās – piemēram, nepērku zāles mazajā ciematiņa aptiekā, bet braucu uz pilsētu…

Metodoloģiska piezīme: Turpmākajā iztirzājumā, ērtības labad, pieņemsim, ka visas zāles visās aptiekās maksā atbilstīgi to noteiktajai maksimālajai cenai, kuras var būt atšķirīgas identiskām zālēm (to sastāvs ir identisks pilnība, bet atšķiras tikai un vienīgi iesaiņojums) un ir noteikti atšķirīgas alternatīvām zālēm (to sastāvs ir dažāds, forma dažāda, bet mērķis ir identisku simptomu, slimību ārstēšanai, bet ir iespējamas efektivitātes atšķirības), kā arī ir konstantas. Turklāt vienmēr ir iespējamas, bet var būt nepieejamas alternatīvas zāles.

BET TRĪS. Alternatīvas. Viena no esencēm ministra paziņojumā bija, ka „cilvēki pārmaksāja un pirka dārgāku alternatīvu tām pašām zālēm”. Šis jautājums, protams sadalāms vairākās daļās. Pirmkārt, jau nepieciešams precizēt – vai tās ir identiskas zāles? Tad būtu piemērs par apģērbu veikalu, kur var nopirkt bikses, kas ir dažādas, bet pēc būtības ir identiskas. Vai tomēr tās ir alternatīvas zāles? Par pirmo, tur daudz nav ko piebilst – cilvēki izvēlas starp biksēm, tāpat arī var izvēlēties starp baltkrievu, vācu un krievu aspirīnu… Par otro – tas tomēr prasa dziļāku izvērsumu.

Morāle: Velns slēpjas detaļās.

ALTERNATĪVAS IZVĒRSUMS. Kā rakstīts Dienā ministra teiktā kopsavilkumā, tad „Lielāka problēma  farmācijas tirgū ir tā, ka ārsti un medicīnas darbinieki ne vienmēr slimniekam izrasta lētākās  zāles”. Tomēr kā īsti mēs tiekam pie zālēm? Lielā mērā vispārinājums varētu būt šāds – α recepšu medikamenti, kurus izraksta ārsts (ģimenes, slimnīcas); β bezrecepšu medikamenti, kurus iesaka ārsts (ģimenes, slimnīcas); γ bezrecepšu medikamenti, kurus iesaka aptiekā farmaceits; un δ kategorija kurā iekļaujas visi tie bezrecepšu medikamenti, kurus iesakām mēs paši, paziņas, radio balss vai omīte.

Iztirzāt protams vienkāršāk ir no otra gala.

Kategorija – δ – atliek vien sacīt – ja cilvēku izvēli starp alternatīvām ietekmē reklāmas saukļi, kā „Ja tev nenāks laukā kaks, palīdzēs tev…”, vai vienas tantiņas teiktais, vai tas, ka Varis „Ugunsgrēkā” lieto Cialis nevis Franču Viagru, tad jāārstē ir galva, jo pat pēc reklāmām saka – par zāļu lietošanu konsultējaties ar ārstu vai farmaceitu…

Kategorija – γ – nākotnes un tautas attīstības vārdā es ceru, ka šī ir plašāka kategorija kā δ. Un atkal iespējamas ir vairākas situācijas – viena – lauku mazajā aptieciņā nekad nav bijis lētākā produkta X, tādējādi alternatīvās zāles nemaz nav pieejamas (vai rada papildus izmaksas). Otra (un šādi man gadās visbiežāk) – es palūdzu zāles pret A un aptiekārs uz galda izliek 3-5 vai vairāk dažādas paciņas, pavaicā cenu kategoriju, un, ja saku der arī dārgas, tad parāda paciņu, kas maksā 3 reizes dārgāk par jau dārgāk esošo uz letes, izsaka savu viedokli, var piedāvāt pavisam citu alternatīvu – nevis tabletes, bet pulveri, plāksteri, pilienus, utml., vai pat iesmērēt ko homeopātisku. Turklāt, visbiežāk, ja tie ir identiski farmaceits uz to arī norādīs. Brīvā izvēle paliek pircēja ziņā. Trešais gadījums – palūdzu tabletes pret galvassāpēm, aptiekārs izliek vienu paciņu. Brīvā izvēle joprojām paliek pircēja ziņā – prašņāt alternatīvu, ņemt ko dod, vai vispār iet prom no aptiekas…

Vienas paciņas izvērsums. Trīs N un viens L iemesls. Nelietīgums – farmaceita privāto (vai aptiekas, vai nez kāda cita lobija) interešu vārdā viņam uzdevums pie pieprasījuma A izsniegt tikai un vienīgi B. Tomēr, viņam ir tiesības aizstāvēt savas intereses, jo klusēt par alternatīvu nav noziegums, slikti tas kļūtu tikai tad, ja viņš melo, mānās un tamlīdzīgi, personīgi es šādus farmaceitus nesastopu. Nezināšana – farmaceits jauns un nezin visu kas pieejams, visbiežāk nevilcināsies uz izrādīto izbrīnu, bet  pameklēt ko citu vai pavaicās kolēģim. Nogurums – farmaceits privātu apsvērumu dēļ ir sašļucis, vai vienkārši pēc dabas ir nīgrs, šajā tāpat kā Nelietīguma gadījumā vislabāk ir meklēt citu aptieku. Visbeidzot Labākais – farmaceits šajā konkrētajā gadījumā (dziļi no sirds, aiz zināšanām, zvaigžņu stāvokļa vai kā savādāk) uzskata ka A ir vislabākās un efektīvākās zāles šajā konkrētajā situācijā…

Kategorija α un β ir gandrīz identiskas, tikai attiecībā uz recepšu medikamentiem aprite ir stingrāka, tāpēc aplūkošu tās kopā. Gadās, kad ārsts neiesaka neko konkrētu, visbiežāk sīkkaišu gadījumos, vienkārši saka – ej aptiekā izvēlies starp pūšamiem un šitādiem. Protams, ja vēlies, tad ārsts var ieteikt ko konkrētu, bet tad ārsts nav vainīgs, ka tā ir dārgākā alternatīva, jo tas ir viņa ieteikums par labāko. Bet protams šajās kategorijās visbiežāk ir tā, ka ārsts izraksta (iesaka) tikai vienu variantu. Aplūkosim iemeslus. Var būt visi jau minētie N un L iemesli, tikai otrs N ir mainītā formā – ārsts nezin praktiski vienas zāles efektivitāti (nav nekad tās izrakstījis, tās ir jaunas vai tamlīdzīgi). Nelietīguma – to jau mēs pazīstam kā farmaceitisko kompāniju izstrādātas shēmas, kas beidzas ar ārstu atpūtu kūrortos. Tad var būt Z – Zināšanu iemesls – kas ir apgriezts L iemesls – ārsts izvērtē situāciju un uzskata, ka citas zāles nav tik labas konkrētajā gadījumā.

Piezīme par iemesliem. Protams, varētu būt daudzi dažādi iemesli, tomēr šobrīd svarīgi ir pretstatīt Nelietīguma iemeslu un iespējamību, ka pastāv objektīvi iemesli, kāpēc konkrētajam pacientam X ir nepieciešama dārgāka alternatīva Y, un tas ir tas, ko veselības ministrija nezin savā statistikā (piemēram, pacientam ir alerģija pret lētāko alternatīvu, pacientam nepatīk tablešu forma, u.tml.).

Piezīme par cenu – ārsts nezin cenas visām zālēm visās aptiekās, viņš var nojaust to cenu, bet tas nav ārsta uzdevums – zināt cik maskā zāles, ārsta uzdevums ir pavisam kas cits. Tāpat arī, piemēram, kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros, pat ar īpašo recepti alternatīvu (ja tāda ir) piedāvāt ir farmaceita pienākums (saskaņā nu jau ar citu aģentūru – Veselības ekonomikas centru [sic!]).

PĀRMAKSA atbilstoši kategorijām. Tādējādi, sīkāk izpētot alternatīvas, ieguvām 4 veidus kā izvēlamies zāles. No šiem veidiem, pa lielam varam iedalīt arī pārmaksu pār lētāku alternatīvu. Gadījumā δ un γ to var saukt par Brīvās izvēles pārmaksu, arī daļa β gadījumu ietilpst šajā kategorijā. Tad ir arī Objektīvā pārmaksa – α un β gadījumos, pie kuras pieskaitām arī situāciju, kad netiek pārmaksāts. Un trešā – Nelietīgā pārmaksa – α, β un γ, ja iemesls ir Nelietīgs. Diemžēl, iespējas atklāt un nošķirt Objektīvo pārmaksu no Nelietīgas ir gandrīz neiespējamas.

SPEKULĀCIJA> Ņemot vērā, ka nav sīkāk pieejamu datu par šiem pārmaksātajiem 7 miljoniem, līdz ar to nav arī skaidrs cik lielu daļu no tiem aizņem Brīvās izvēles, Objektīvā vai Nelietīgā pārmaksa alternatīvu zāļu iegādes gadījumā. Tomēr spekulatīvos nolūkos pieņemu, ka Brīvās izvēles pārmaksa ir vislielākā, jo cilvēki aizvien Latvijā uzskata, ka gangrēnu var ārstēt mājas apstākļos nedarot neko, kā arī vēl veselu kaudzi visādu muļķību.

NEPIECIEŠAMĪBA IETEKMĒT PĀRMAKSU> Brīvās izvēles pārmaksu diez vai ir iespējams ietekmēt un to arī nav nepieciešams darīt. Objektīvo pārmaksu nedrīkst ietekmēt, jo tās cena ir veselība. Un protams Nelietīgu pārmaksu ir nepieciešams izskaust par katru cenu.

RAGANU MEDĪBU MELNĀ PUSE> Tomēr ņemot vērā, ka atšķirt Objektīvo pārmaksu no Nelietīgās pārmaksas ir gandrīz neiespējami, kā arī nav īsti skaidra šo pārmaksu veidu attiecība, visdrīzāk mēģinājumos ietekmējot vienu, ietekmēts tiek arī otrs.

TICĪBAS LĒCIENS> Pat atmetos Brīvās izvēles pārmaksu, kā arī pieņemot, ka katrs otrais ārsts Latvijā ir Nelietis, mēs iegūstam situāciju, ka ikvienam ārsta apmeklētājam ir 50% iespēja tikt apkrāptam. No otras puses, tas var maksāt veselības izteiksmē.

SPĒLE> Pie šiem „siltumnīcas” idealizētajiem pieņēmumiem ir vērts sākts vaicāt – ko mums dotu sociālā kampaņa, kas iedrošina cilvēkus pieprasīt alternatīvu? Ja pieņem, ka Nelietīgums ir kā pilna lode, tad pie 50% iespējamības, alternatīvas pieprasīšana ir kā spēlēt krievu ruleti ar trim pilnām lodēm.

Jautājums – kurš ir gatavs riskēt ar sevi?

PSIHOLOĢISKAIS TERORS> Šis ir otrs, turklāt daudz zīmīgāks, aspekts spēlei. Alternatīvas pieprasīšana ir ārsta autoritātes apšaubīšana, vai vienkāršāk sakot neuzticēšanās savam ārstējošajam ārstam. Pat pie jau izvērstajiem apstākļiem, ja pieņem, ka ikviens sāk pieprasīt alternatīvas zāles, pastāv tikai 50% iespējamība samazināt Nelietīgo pārmaksu. Visos pārējos gadījumos tiek maksāts ar veselību (nāve, slimību komplikācijas, zāļu blakusparādības, u.tml.) vai netiek pārmaksāts (ārsts jau ir izrakstījis lētāko alternatīvu) un vienkārši tiek apšaubīta ārsta spriestspēja un ētika.

SPĒLES REZULTĀTS> Pirmais protams ir Nelietīgās pārmaksas samazināšanās, kas ekvivalenta veselības pasliktināšanās iespējai. Otrs – ticības krīze – ārsti zina, ka viņiem neuzticas, bet turpina darīt aiz tīrākās sirdsapziņas, Nelietīgie ārsti turpina aiz Nelietīgiem iemesliem izrakstīt dārgākas alternatīvas, jo viņiem par to nekā nav. Cilvēki ārstiem netic, bet vienalga dodas tos apmeklēt, jo slimot neviens nepārstāj. Šī uzticības krīze ir gluži analoga tam, kas notiek ar Saeimu – par spīti tam, ka cilvēki tai netic, tie aizvien dodas uz vēlēšanām, dažs labs tajā strādā aiz tīrākās sirdsapziņas, bet nelieši turpina būt nelietīgi.

VAI SPĒLĒSIM? Tomēr, zīmīgā atšķirība analoģijā ir tā, ka Saeimas gadījumā uzticības krīzi radīja nevis sabiedrība, bet gan pašu deputātu un politiķu darbība, aizbildinoties, ka Saeima ir sabiedrības spogulis [sic!]. Turklāt šo aprakstīto spēli ir jau iespējams spēlēt šobrīd un ikvienam ir tiesības un iespējas sākt neticēt ārstam (iespējams arī daudzi tā dara). BET šī būtu pirmā reize (man šķiet pasaules vēsturē), kad valsts struktūra veido sociālo kampaņu ar mērķi sagraut ticību sistēmai, kura turklāt ir viena no būtiskākajām valsts attīstībai un par kuru tā ir atbildīga. Analoģija būtu, ja par spīti jau esošajai neticībai valsts drošības struktūrām, iekšlietu ministrija karinātu plakātus – netici policijai, bēdz no vajātājiem, u.tml., vai vēl labāk, izglītības nozare, kurā uzticībai ir jābūt identi ekvivalentai kā ārstniecība, ministrija pieprasītu virs tāfelēm skolā izvietot uzrakstus – netici skolotājam, pieprasi alternatīvu… Vai vislabākais piemērs – Katoļu baznīca teiktu – netici mācītajam…

ĒTISKAIS VAKUUMS. Vislabāk situāciju kāda rastos, ja iestātos ētiskais vakuums medicīnā, var pavērot skatoties tautā iecienīto dakteri Hausu – ārsts dara ko viņš grib un kā grib, neskatoties uz esošajām konvencionālajām ētikas, juridiskajām un citām normām, iespējams, kāds tiek arī sadakterēts, bet pacienti kuri izdzīvo lielākoties kļūst nelaimīgi… Hauss ir labs piemērs, jo tas spilgti demonstrē kā ētiskā vakuuma situācija, par spīti krāšņajiem dialogiem, nenotiek komunikācija un varas pozīcijās esošais rīkojas tā kā vēlas (uzskata par pareizu, viņam ir labāk, u.tml.). Nepatīk Hauss, varam pavērot raidījumu „Kas notiek Latvijā?” – par spīti krāšņajiem dialogiem, komunikācija nenotiek, turklāt varas pozīcijās esošie praktiski rīkojas kā vēlas un lielākoties vērotāji – sabiedrība ir nelaimīgi. Ētisko vakuumu vispilnīgākajā tās izpausmē vislabāk protams var meklēt koncentrācijas nometnes piemērā, vēl vairāk ētiskais vakuums rada dabisko situāciju, no kuras parasti cilvēki mēģina izvairīties (Piemēram, kontrakcionālistu teorijas), jo tas ir tikai loģiski un racionāli.

MORĀLE: Ja bēgsi no vilka, uzmanies ka neuzskrien lācim…

NOSLĒGUMS. Protams, ir vēl vairāki BET, bez jau minētajiem, tomēr tintes taupīšanas nolūkos, varam izdarīt jau pāris secinājumus par veselības ministra paziņojumu un „spalvaino” kampaņas ideju.

SECINĀJUMS 1: Ja kampaņa ir vērsta pret Brīvās izvēles pārmaksas samazināšanu, tad tā ir nelietderīga, neko nedodoša turklāt totalitāra…

SECINĀJUMS 2: Ja kampaņa ir vērsta pret Nelietīgās pārmaksas samazināšanu, tad šķiet kādam nav pieticis prāta spēka izsvērt visus ieguvumus un sekas šādai kampaņai…

SECINĀJUMS 3: Diez vai kampaņas izmaksas, kuras noteikti atkal būs astronomiskas, attaisnos tās rezultātu jebkura gadījumā…

SECINĀJUMS 4: Kārtējo reizi mūsu politiķiem trūkst intelektuālā atbalsta, jo klajā tiek nākts ar grandioziem paziņojumiem par vienu, kamēr „patiesība” var izrādīties citāda…

POST SCRIPTUM. Protams, bija vēl pāris argumentu, kāpēc šāda kampaņa un ministra paziņojums, no argumentācijas viedokļa var būt liels farss, tomēr sasniegts jau ir gana liels apjoms. Ja ir vēlme, atstājiet komentārus un varu norādīt uz vēl dažu labu apsvērumu…

1] http://diena.lv/lat/politics/hot/barzdins-pern-sabiedriba-par-zalem-parmaksajusi-septinus-miljonus-latu

 

Advertisements

7 komentāri on “Drogu kari – filozofiski loģiski apsvērumi”

  1. Reinis saka:

    Piesiešos konkrētāk Ekonomika a. Tie 7 miljoni, kas nu būtu nepārmaksāti zālēs, taču neturētos maciņos. Protams, farmas jomā būtu kritums, bet tas, ka pārstātos ekonomikas sildīšana nu gan liekas šaubīgi. Esmu gana drošs, ka nauda, kas neaiziet zālēs tik un tā aiziet ekonomikā, tikai izkliedētākās sfērās, t.i. sildot plašāk nevis tikai uguni zem viena pavarda turot. Tā teikt, “Ja man nebūtu šitās zāles jāpērk, aizietu uz kino Rīga ar končām un dzeramo, pēc tam vēl tēju ar draugiem kafejnīcā padzertu.”
    Jāsaka gan, ka kopumā nepārliecināja.. Nesaku, ka nav pareizi, saku, ka nepārliecinoši. Par pareizību man grūti spriest. No tādas ‘tā jau tikai pie mums’ pozīcijas varētu piekrist tam, ka tur kaut kas visdrīzāk noies greizi organizatoriskajā un politiskajā plānā, bet idejiski tā šķiet win-win situācija.

    • edgars saka:

      Uzsvars jau šeit pavisam uz ko citu, bet piekrītu par aizrādījumu attiecība uz Ekonomika a, un tomēr, Veselības budžets ir daļēji atkarīgs no ienākumiem veselības nozarē! Vēl vairāk – Ekonomikas arguments, neatkarīgi vai mēs iztērējam šo naudu bulciņās, tv vai tomēr pārmaksājot par zālēm, neietekmē pārējo iztirzājumu uz kura likts uzvsvars – jautājumu vai šāda kampaņa neiedragā uzticību ārstiem un nerada ticības krīzi, jo 7 miljoni turp vai šurp – ekonomiku neglābs, turklāt, pilnīgi iespējams, ka visus 7 miljonus sastāda bagatnieku pirkti franču rivjērā ražoti superlīdzekļi, kas identiski baltkrievu lētajiem…

      • Reinis saka:

        Es neesmu drošs vai cilvēki liek vienādības zīmi starp zālēm un ārstu. Vismaz es kaut kā nelieku, tāpēc varbūt projicēju uz plašāku sabiedrību. Zāļu industrija saistās ar “The Man, who’s trying to get you down”, bet ārsti, vismaz cik man bijusi saskarsme, parasti tomēr ir indivīdi un cilvēki. Līdz ar to uzticības krīze šī iemesla dēļ man neliekas gana ticama. Citi iemesli gan varētu nākt prātā.

    • edgars saka:

      izvērsu Ekonomikas argumentu – https://postcoitum.wordpress.com/2011/02/02/ekonomikas-argumenta-izversums/
      kā arī ,šķiet, apgāzu argumentu par aiziešanu uz kino arī un to, ka tā ir win-win situācija… ceru ka pārliecinās… 😀

  2. edgars saka:

    Reni – nau jau jāliek vienādības zīmi, bet ja tu netici (apšaubi ārsta izrakstītās zāles) viņam uz vārda, tad tu neuzticies… plus vēl pēc visa spriežot kampaņa aicinās to darīt… p.s. ekonomisko argumentu aplūkošu padziļināti!

  3. breta saka:

    Faktu kļūda: Zāļu valsts aģentūra NENOSAKA nekādas cenas – tirgus ekonomika LR vēl eksistē. MK noteikumi nosaka maksimāli pieļaujamo uzcenojumu zālēm.

    • edgars saka:

      Diez vai, ka tā ir faktu kļūda – Noteikt cenas korekcijas apmērus ir noteikt maksimālo cenu, var protams piesieties pie vārda precizitātes un teikt “REGULĒ”, “IETEKMĒ”, vai tamlīdzīgi, tādējādi tā būtu vārda lietojuma kļūda… ZVA mērķis ir nodrošināt zāļu tirgus izpēti un efektīvu, drošu un kvalitatīvu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā nodrošinot zāļu reģistrāciju un zāļu valsts reģistra uzturēšanu, kā arī pārbaudīt cenas – esošās un maksimālās…


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s